Conny Morkes lapa par Zviedriju provided by Bravenet.com

Zviedrijas Karaliste

Zviedrijas valsts galva: Karalis Karl XVI Gustav
Ministru prezidents: Fredrik Reinfeldt   Arlietu ministrs: Carl Bildt
Himna: "Du Gamla, Du Fria" Nacionala diena: 6. Junijs Valsts numurs: 46
Platiba: 449964 km2 (Apm. 7 reizes lielaka par Latviju) Valsts kods: SE
Galvaspilseta: Stokholma (apm. 1 900 000 iedziv. lene)
Citas lielakas pilsetas:Göteborg, Malmö Augstakais punkts/Kalns: Kebnekaise 2111 m
Zemakais punkts: Hammarsjön netalu no Kristianstad -2.41 m
Lielakais ezers: Vänern Dzilakais ezers: Hornavan (Arjeplogs kommun)
Latvijas sadraudzibas pilsetas utml.: skatit sarakstu
Robezvalstis: Somija 586 km, Norvegija 1619 km
Geografiskais iedalijums: 21 Lenes  (Blekinge, Dalarna, Gävleborg, Gotland, Halland, Jämtland, Jönköping, Kalmar, Kronoberg, Norrbotten, Örebro, Östergotland, Skåne, Södermanland, Stockholm, Uppsala, Värmland, Västerbotten, Västernorrland, Västmanland, Västra Götaland)
Skandinavijas valstis: Danija, Norvegija un Zviedrija Ziemelvalstis: Danija (iesk. Färöarna, Grönland), Somija (iesk. Åland), Islande, Norvegija un Zviedrija
Iedzivotaji: Iedzivotaju skaits: 8,986,400 (Julijs 2004 ) Etniskas grupas: Pamatiedzivotaji: Zviedri un somi, ka ari samiesi; Arzemes dzimusie vai pirmas paaudzes imigranti: somi, dienvidslavi, dani, norvegi, grieki un turki.Videjais dzives ilgums (2004): 80 gadi, viriesi: 78 gadi, sievietes: 83 gadi Viena sieviete dzemde videji (2004): 1.66 bernus
Oficiala valoda: Zviedru Citas valodas: Somu, samiesu. (Anglu valoda ir obligats prieksmets pamatskola) Sikak par valodu: Nerekinies, ka Zviedrija Tevi sapratis citas valodas ka zviedru un anglu. Ja esi zviedru sabiedriba, tad lieto to valodu (varbut anglu), kuru vairakums klatesoso saprot, lai citi nejustos aizvainoti. Macies zviedru valodu (Latvija): Skatit SI / Svenska institutet  (Zviedru instituts) sarakstu. (Zviedrija): Macities zviedru valodu
Religija: luterani 87%, katoli, pareizticigie, baptisti, musulmani, ebreji, budisti.
Dzivosana: Dzivoklu trukums ir liels, jo ipasi Zviedrijas lielpilsetas. Dazas saites Naktsmaju maina portala latviesi.com.
Svetku dienas 2006: 1/1: Jaungada diena , 6/1 Zvaigznu diena, 14/4 Liela Piektdiena, 16/4 Pirmas Lieldienas, 17/4 Otras Lieldienas, 1/5: Darba svetki, 25/5 Kristus debesis brauksanas diena, 4/6 Vasarsvetki, 6/6 Zviedrijas nacionala diena, 24/6 "Janu" diena, 4/11 Miruso pieminas diena, 25/12 -26/12 Ziemassvetki. Vardadienas: Skatit saiti (Zviedrija nesvin vardadienas tik aktivi ka Latvija)
Kultura: Muzikas grupa ABBA (Uznemums Abba Seafood AB), Astrid Lindgren, Nobela premija (Alfreds Nobels).

Interesantas vietas

Interesantas vietas: GETEBORGA, GOTLANDE, KARLSHAMNA, STOCKHOLM, Stokholmas turisms, Kaknäs Tornis (TV-Tornis), Stokholmas kulturasnams (Blakus kulturasnamam atrodas Drottninggatan, kas ir liela turisma iela. Ta ka turisti zaga celazimi ”Uzmanibu – alni” un veda to uz majam ka suveniru, tad turistu veikali ir sakusi so celazimi pardot. ), Skansen / Scansen (No sejienes Zviedrijas televizija parraida tadas programmas ka ”Sadziedasana Skansena” un Jaungada sagaidisana. Sie divi pasakumi ir zviedriem loti nozimigi.), Vasa Muzejs (Izmanto izdevibu un pastaigajies pa Djurgården / Djurgardena) ÅRE (vebkamera) - kalnu sleposanas kurorts.
Telefoni - galvenas telefonlinjas:6,579200 (2002) Telefoni - mobilie:7.949 miljoni (2002) Radio: 8.25 miljoni (1997)
Elektriba: 220 volti Televizori: 4.6 miljoni (1997) Maksa par televizijas lietosanu. Interneta lietotaji: 5.125 miljoni (2002)
Dazadi: Zviedrija nav NATO valsts. Zviedrija ir ES valsts kops 1995.gada, savukart nobalsots tika pret Eiro. Latvijas vestnieciba Zviedrija / Stokholma, Zviedrijas Vestnieciba Latvija , SWEDEN.SE - Latvian, Laika zinas, Anglu – zviedru, krievu – zviedru interneta vardnicas. Dazi zobarsti Zviedrija, kuri runa latviski. Informacijas buklets ”Celvedis latviesiem arzemes”.

Ekonomija un Nodarbinatiba

Finansu ministrs: Anders Borg Eiropas komisare: Margot Wallström
Darba tirgus (meklet darbu, CV u.c.): Skatit saites Skatit dazas algas: SCB
Bezdarba limenis: apm. 6% (Eurostat 2004)
Skolas, kuras interesejas par Zviedriju – Latviju: Skatit saiti
Iestade darba- un uzturesanas atlaujas izsniegsanai: Migrationsverket
Uznemumu registru katalogi, patenti, izgudrojumi:
Uznemumu sadarbiba - Saraksts grupa ar saitem uz latviesu uznemumiem Zviedrija, zviedru uznemumiem Latvija utml.
www.bolagsverket.se - Zviedrijas uznemumu registrs (Registre uznemumus). Palidziba atrast pareizo uznemuma formu. www.prv.se - Patentu un registracijas iestade Eniro - Dazadu telefonkatalogu saraksts. EURES – Eiropas darba mobilitātes portāls
Svarigi eksporta produkti: Darbnicu produkti, motorierices, balki, papirs/ koksnes slipmasa, dzelzs un terauds, kimiskas vielas Zviedrijas Eksporta Padome: www.swedishtrade.com/latvia
Lauksaimniecibas produkti: Kviesi, cukurbietes, gala, piens utml.
Dabas resursi: Cinks, dzelzs, svins, vars, sudrabs, kokmateriali utml
Valuta: SEK, 1 krona (100 öre) = apm. 7 santimi
Dazas cenas (aptuvenas): Pateretajs Zviedrija Benzins 9-11 SEK / litrs, izbraukums ar sabiedrisko transportu Stokholma (www.sl.se) sakot no 30 SEK (Sabiedriska transporta cenas Zviedrija var but 5-10 reizes dargakas neka Latvija.), maize apm. 15 – 20 SEK, Torte 10 personam maksa apmeram 150 SEK, avize apm. 10 SEK, piens (3% tauki) apm. 7.5 SEK / litrs, kartupeli apm. 7 SEK / kg. Dzivoklu videjas ires cenas (SEK) ka ari vidusmera ires cenas uz m² (gada) dazas lielakajas komunas. Alkohols partikas veikalos nav noperkams. Alkohols tiek pardots valsts veikalos ”Systembolaget”, ka ari restoranos un krogos, kuriem ir speciala alkohola tirgosanas atlauja. Leto precu tirgi /veikali Stokholma (Varbut ne tik leti Latvijas meroga): Skatit sarakstu
Iecieniti produkti: Ahlgrens Bilar (koslajamas konfektes), Annas piparkukas, Sveramas konfektes, Kalles kaviar, kraukska maize, Skabetas/pudetas renges. Iecienitas ednicas: Hamburgeru- / Picu- / kebaba- restorani, kafejnicas, kas pardod sviestmaizes un dazadus salatus, edienu kioski (stends, kur var nopirkt dazadus edienus, piem., hot dogs, hamburgeri, kebabs u.c.). Piezime: Zviedri iecienijusi ari edienus no tadam valstim ka: Kina, Taizeme, Griekija, Polija, Vacija un daleji Krievija. Turpretim latviesu edieni ir tikpat ka neatrodami. Majonezi un krejumu Zviedrija lieto mazakos daudzumos neka to lieto Latvija. Vegetariski edieni ir viegli pieejami.
Dazadi: Zviedru algas ir parsvara lielakas neka latviesu algas, tacu jaatceras, ka Zviedrija ari izdevumi ir daudz lielaki. Ja Tu plano stradat vai macities Zviedrija, tad centies nokartot visus dokumentus un ligumus pirms dosanas uz Zviedriju. Nepalaujies uz to, ka viss jau tapat nokartosies. Sagatavo rezerves planu, ja gadijuma kas noiet greizi. Nekas nav pats par sevi saprotams ka dazreiz varbut skiet. Vairakiem Latvijas pilsoniem ir nacies sastapties ar dazadam problemam, jo visi dokumenti nav nokartoti ieprieks. Atceries, ka Zviedrija un Latvija ir dazadas valstis un ka likumi (ari nerakstiti likumi) var but dazadi. Pardoma ari savu brivo laiku. Ja Tavs brivais laiks nebus pilvertigs, tad iespejams ilgas pec majam bus nepanesamas. Kartigi izplanota uzturesanas Zviedrija bus patikama, pamacosa un ienesiga!